Dālijas uzzied veco ļaužu namā Liepājā

Cilvēka dzīvē ir dažādi posmi, viens no tiem, kas nereti netiek pienēcīgi novērtēts, ir vecums, tādēļ ANO Ģenerālā asambleja 1991. gadā 1. oktobri pasludināja par Veco ļaužu dienu. Šajā dienā esam aicināti atcerēties savus vecvecākus, vecākus, tantes, onkuļus, bijušos skolotājus un citus mums pazīstamus vecus cilvēkus.

Daudzus gadus arī Latvijā šajā dienā tiek rīkoti pasākumi vecajiem ļaudīm. Dažbrīd mums jaunajiem cilvēkiem izveidojas aplams priekšstats par to, ka vecie cilvēki neko citu nedara kā vien ada zeķi, skatās ziņas un seriālus un vaid par to, cik grūta dzīve un cik maza pensija, un nekas viņus vairs neinteresē. To, ka šis priekšstats bieži vien ir pilnīgi aplams, pierāda dažādi pensionāru klubiņi un interešu kopas. Veco ļaužu mājā Ganību ielā dzīvojošās kundzītes, vecumā no piecdesmit septiņiem līdz astoņdesmit sešiem gadiem, izveidojušas savu ansamblīti “Dālijas”, lai šajā dienā iepriecinātu citus mājas iemītniekus, viņu ciemos atnākušos radiniekus ar jauku koncertu. Ansambļa nosaukums ietver sevī gan sasaisti ar patlaban iestājušos rudeni, gan atsauci uz pašu dalībnieču dzīves rudeni. Vienai no dalībniecēm, Dzintrai, tieši šajā dienā bija dzimšanas diena, līdz ar to dubulti svētki. Tā kā ansamblim šī bija pirmā uzstāšanās, tad var uzskatīt, ka arī ansamblim šī bija tāda kā dzimšanas diena. 

Koncerts sākās ar ansambļa vadītājas Rudītes Nikolovskas uzrunu, kuras galvenā sastāvdaļa bija dzejolis vai drīzāk filozofiska pārdoma ar vieglu humora piesitienu “Kas ir vecums?”, kas bija kā savdabīgs mēģinājums aplūkot vecuma it kā negatīvo seku pozitīvos aspektus, piemēram, ja ir slikta dzirde, tad jāpriecājas, jo nedzird, kā nolamā. Ja redze vāja, neredzi spogulī savas sejas grumbas, ja arī atmiņa ir slikta, tad to, kurā datumā būs pensija, vienmēr atcerēsies.

Koncertā skanēja gan vecas un daudziem pat manas paaudzes cilvēkiem zināmas dziesmas, piemēram, “Teic kur zeme tā”, “Es dziedāšu par tevi tēvu zeme”, gan tautasdziemas, piemēram, “Jūriņ, prasa smalku tīklu”, gan arī viena ansambļa dalībnieces Karīnas pašsacerēta dziesma “Peļķēm pāri”, kurā vienlaikus ar jau kur dzirdētu melodiju un skanējumu, bija manāms īpašs dzīvesgudrs optimisms.

Koncerta beigās ansambli sveica ciemiņs no Liepājas Neredzīgo biedrības, kurš pasākuma dalībniecēm vēlēja mīlestību, veselību un Dieva palīgu. 

Vēl šajā dienā bija pasākums arī Liepājas Sociālā dienesta dienas centrā Klaipēdas dienas centrā 96a. Tā bija viena no kārtējām literārajām pēcpusdienām, kas šoreiz bija veltīta Imanta Ziedoņa daiļradei. Tajā uzstājās dzejniece Irma Markopa, aktieri Ilga Martinsone, Jānis Dreiblats.

Kā ziņo portāls liepajniekiem.lv, tad 29. oktobrī Liepājas Latviešu biedrības namā notiks pensionāru biedrības rīkotais tradicionālais pasākums “Gadi nav šķērslis”, kurā piedalīsies dažādi kolektīvi no visas Latvijas.

Autors : Aija Puzarele