Vārdi ievaino uz mūžu

Vai tu nekad nebūsi tāds kā citi? Kas tev par problēmu? Cik reizes man tev tas jāsaka? Šādas un līdzīgas frāzes izskan un ir izskanējušas daudzu bērnu un pusaudžu ikdienas dzīvēs. Jebkura uzruna un attieksme pret mums veido mūsu personību un to kādi mēs būsim nākotnē. Kliegšana, pazemošana, nicināšana, aizvainošana un izsmiešana ir tās lietas, kurām nekādi nebūtu jābūt vecāku arsenālā.

Ja mēs vēlamies, lai mūsu bērns dzīvē būtu tikpat unikāls kā piedzimstot un tikpat zinātgribošs kā pirmajā dzīves gadā, tad mums viņš ir jāiedrošina, jāatbalsta un jāizrāda viņam visa sava uzmanība, tā vietā lai iekniebtu rokā, paskatītos ar naidu acīs vai uzkliegtu, kad bērns neatbilst mūsu ideālam. Galu galā atzīsim, ka mēs bērnu bieži vēlamies veidot pēc sava tēla, kādi mēs gribētu būt. Bet bērns vai jaunietis ir tāds, kāds ir ienācis šajā pasaulē - ar saviem talantiem, savām iespēju robežām, savām neveiklībām un netikumiem. 

Mūsu bērns ir ne tikai mūsu spogulis, kurš pret pasauli un mums izturēsies tāpat kā mēs pret viņu bērnībā! Mūsu bērns ir arī viens no dārgākajiem un tuvākajiem cilvēkiem kāds jebkad mums uz zemes var būt! Un vai mēs tiešām savu visdārgāko cilvēku vēlamies pazemot, izsmiet un nogalināt viņa pašnovērtējumu? Vai arī vēlamies, lai mūsu bērns justos mīlēts un neatstumts?

* plakātu sagatavoja Nodibinājums „Centrs Dardedze”